Aizmirstības nebūtībā. Vārdi Egils Dambis.
1 video • šodien 11:40
Egila Dambja dzejolis "Aizmirstības nebūtībā" ir ārkārtīgi vaļsirdīgs, skarbs un emocionāli kails darbs. Autors tajā atsakās no ierastā romantisma vai poētiskām metaforām par mīlas sāpēm, tā vietā izvēloties tiešu, brutālu un katram saprotamu valodu, lai attēlotu brīdi, kad cilvēka iekšējā pasaule pēc nodevības vai šķiršanās ir pilnībā sagruvusi.Skarbā atskurbšana no naivuma: Jau pirmajā...VairākEgila Dambja dzejolis "Aizmirstības nebūtībā" ir ārkārtīgi vaļsirdīgs, skarbs un emocionāli kails darbs. Autors tajā atsakās no ierastā romantisma vai poētiskām metaforām par mīlas sāpēm, tā vietā izvēloties tiešu, brutālu un katram saprotamu valodu, lai attēlotu brīdi, kad cilvēka iekšējā pasaule pēc nodevības vai šķiršanās ir pilnībā sagruvusi.Skarbā atskurbšana no naivuma: Jau pirmajā strofā autors piesaka vēlmi radikāli pārtraukt ciešanas – "lai ilūzijas naivās kā migla krīt". Alkohols dzejolī neparādās kā izklaide, bet gan kā ķīmiskais ierocis pret paša cerībām. Varonis vēlas sadedzināt "malduguns spožās liesmas" un atbrīvot sevi no mokošās, bet bezjēdzīgās gaidīšanas uz rītdienu.Sievietes tēla noliegums kā aizsargreakcija: Otrā strofa ienes asu, pat dusmīgu motīvu – "lai meiteņu brunči pie velniem iet". Šis kategoriskais izteikums patiesībā slēpj milzīgu ievainojamību. Varonis mēģina sevī devalvēt un noniecināt to, kas viņu visvairāk ir sāpinājis ("vilšanās saulē, kura tik ātri bezjēgā riet"
, lai tādējādi mazinātu sievietes varu pār savu sirdi.Alkohols kā pagaidu anestēzija: Trešajā strofā "viskijs un rums" tiek nosaukti par labākajiem draugiem. Šis personifikācijas paņēmiens rāda galēju vientulību – kad apkārt nav neviena cilvēka, kas spētu palīdzēt, pudele kļūst par vienīgo sabiedroto, lai "uz brīdi dzēstu" sirdī iecirstās rētas. Autors lieliski apzinās, ka šī palīdzība ir iluzora un īslaicīga.Apzinātais posts un padošanās: Noslēguma strofa dzejolim piešķir īpašu traģismu – "Zinu būs slikti, atkal būs slikti". Varonis nekrāpj sevi; viņš skaidri zina par paģirām, fiziskajām un morālajām mocībām, kas sekos. Tomēr izmisums ir tik liels ("plīst tur vai lūzt"
, ka pat šī skarbā cena ir nieks, salīdzinot ar iespēju kaut uz dažām stundām patverties "aizmirstības nebūtībā" un aizskalot nost dedzinošo vilšanās sajūtu.