Tikai vēl reizi. Vārdi Egils Dambis.
1 video • vakar 15:34
• Saplūšana trīs līmeņos: Dzejolis ir strukturēts kā pakāpeniska tuvošanās. Sākumā tā ir fiziska pieskaršanās un skatiens ("Ar pirkstiem pieskarties", kas pāraug emocionālā un kaislīgā tuvībā ("Ar sirdi pieglausties / Un lūpās veldzēties", līdz sasniedz pilnīgu garīgo vienotību ("Ar dvēseli skūpstīties...Vairāk• Saplūšana trīs līmeņos: Dzejolis ir strukturēts kā pakāpeniska tuvošanās. Sākumā tā ir fiziska pieskaršanās un skatiens ("Ar pirkstiem pieskarties"
, kas pāraug emocionālā un kaislīgā tuvībā ("Ar sirdi pieglausties / Un lūpās veldzēties", līdz sasniedz pilnīgu garīgo vienotību ("Ar dvēseli skūpstīties".
• Dzīvības un nāves paradokss: Mīlestības spēks dzejolī ir tik grandiozs, ka tas stāv pāri dzīvībai un nāvei. Autors lieto pretstatus "Nomirt un dzimt", bet noslēgumā atzīst, ka pēc šādas absolūtas pilnības izbaudīšanas "tad jau var mirt". Nāve šeit nav biedējoša, tā ir drīzāk kā gatavība aiziet pēc tam, kad ir piedzīvots pats skaistākais dzīves mirklis.
• Dabas un kosmiskie elementi: Dzejnieks izmanto spēcīgas dabas metaforas — rasa, putns, debesis, zvaigzne un atvars. Atvars un krišana tajā simbolizē pilnīgu prepadošanos jūtām, kur prātam vairs nav vietas. Savukārt "zvaigznes likšana kabatā" ir skaists tēls, kas parāda neiespējamā padarīšanu par iespējamu mīlestības reibonī.
Noskaņa un forma
Dzejolī valda intīma, klusa, bet vienlaikus neiedomājami intensīva noskaņa. Īsie panti un atkārtojumi rada elpas trūkuma un steigas sajūtu — vēlmi paspēt piedzīvot šo "tikai vēl vienu reizi". Tas ir lūgums un vienlaikus samierināšanās ar likteni, parādot, ka patiesa mīlestība un dvēseļu elpošana kopā ir vienīgais, kam patiešām ir nozīme.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Meklēju. Piedāvāju.
cope