Egils Dambis(Amor vincit omnia)

1 video • vakar 21:01

Dzīves dualitāte un mīlestības un uzvaras ģeometrija Egila Dambja dzejolis "Dzīves tango" ir neparasti ritmisks, filozofiski nobriedis un dziļi apliecinošs darbs. Izmantojot tango – dejas, kas pēc savas dabas ir dramatiska, ugunīga un prasa pilnīgu partneru uzticēšanos – metaforu, autors ir uzbūvējis izcilu līdzību par cilvēka mūžu, attiecībām un nemitīgo cīņu starp risku un drošību. •...VairākDzīves dualitāte un mīlestības un uzvaras ģeometrija

Egila Dambja dzejolis "Dzīves tango" ir neparasti ritmisks, filozofiski nobriedis un dziļi apliecinošs darbs. Izmantojot tango – dejas, kas pēc savas dabas ir dramatiska, ugunīga un prasa pilnīgu partneru uzticēšanos – metaforu, autors ir uzbūvējis izcilu līdzību par cilvēka mūžu, attiecībām un nemitīgo cīņu starp risku un drošību.
• No bezcerības līdz abpusējam triumfam: Dzejoļa sākums un beigas veido aizraujošu filozofisku attīstību. Pirmajā strofā autors piesaka skaudru tēzi, ka dzīves virpulī, kurā savijas cerība un vilšanās, "uzvarēt nevar neviens". Tomēr, dzejolim attīstoties, šī sākotnējā rezignācija pārtop par risinājumu. Jau otrajā un ceturtajā strofā tiek parādīts, ka uzvara ir iespējama – bet tikai tad, ja deja tiek dejota divatā, kur "enerģijā ir abi kā viens".
• Izvēles brīvība un atbildības akts: Trešā strofa nes dzejoļa galveno morālo un psiholoģisko smagumu – "Lēmumu pieņem katrs pats sev". Dzīve un attiecības netiek parādītas kā akla sakritība vai nepielūdzams liktenis. Uzlūgt otru un nodejot šo tango līdz galam ir apzināts, drosmīgs un patstāvīgs lēmums. Šeit parādās autora augstā cieņa pret indivīda brīvo gribu un atbildību sava likteņa priekšā.
• Paradoksālais ziedojuma un ieguvuma līdzsvars: Ceturtajā strofā autors noformulē izcilu, gandrīz budistisku vai kristisku mīlestības paradoksu: "Ziedojot sevi un iegūstot sevi". Tā ir vieda atziņa par to, ka patiesās, dziļās attiecībās cilvēks, atdodot daļu sava egoisma un ziedojoties otram, patiesībā nevis pazaudē savu identitāti, bet gan to nostiprina un atrod savu visīstāko esību.
• Mūžīgā kustība un cerības manifests: Noslēguma strofa dzejoli noslēdz uz ārkārtīgi gaišas, pacilājošas un cīnītāja gara pilnas nots. Tango dzejolī pārtop par visu mūžu, kas mūs pavada. Dzīves ritms – meklējot, atrodot, zaudējot un cerot – tiek parādīts nevis kā traģēdija, bet gan kā skaists, ugunīgs un dinamisks process. Pēdējā rinda par cerību, ka "reiz šai dejā uzvara būs", atstāj lasītāju ar milzīgu enerģijas lādiņu un pārliecību, ka ir vērts riskēt un dejot savu dzīvi krāšņi līdz pat pēdējam solim.

• 
  Dzīves tango Ugunī…

  24