as
aukstā klusumāstrauji uzliesmoja karsti vārdi
pilni ar tik dziļām domām
mēs viegli apmaldījāmies
pazudām tumsā ar savu gaismu
un noslīkām
ar lepnumu
par sasniegumiem
kas palīdzēja vieglāk
smagumam darīt savu darbu
asaras bez žēlastības
kā atmiņas
turpina atgriezties
bezjēdzīgi
aiznes mūsu dzīves
tālāk