Mīloša vīrieša pērle

Glāstīt, skūpstīt augumu tavu,
Kad saule riet un saule aust.
It visu slēptāko, atklāto, dzīvo,
Kurā ir tava dievišķā dzirksts.

Pārklāt ar skūpstiem dievišķo skaistumu
Rītausmas gaismā kas zeltaini mirdz.
Un vakara saules rietošos staros,
Ieaijāt glāstos un tuvu būt klāt.

Sievietes dabiskais, burvīgais skaistums,
Vīrieša templis, dārgakmens svēts.
Saudzējams, sargājams kā dārga pērle,
Ko glabā viņa mīlošā sirds.

Glāstīt un skūpstīt ausmā un rietā,
Sievietes augumu kurš blāzmaini mirdz
Mīloša vīrieša templi un pērli,
Kuru nespēs novērtēt un sargāt cits.
/Egils Dambis/